Senatnē ķēniņi un cienītāji bija iegravējuši zīmogu gredzenus, kas kalpoja kā viņu zīmogs — pielīdzināms cilvēka parakstam mūsdienās. Tas tika iespiests mālā, lai izveidotu bullas kas aizzīmogoja priekšmetu vai ziņojumu, sniedzot pārliecību, ka tas ir no šīs personas vai ka tas pieder tai.
Vai tad ir jābrīnās, ka pašam ķēniņu ķēniņam ir savs karaliskais zīmogs? Taču neviena zelta zīmogs nebūtu tik grandioza, lai kalpotu par dzīvā Dieva zīmogu! Tāpēc, kas debesīs ir izveidots ar Viņa paša roku darbu, ir parādījies Cilvēka Dēla zīmogs ar nepārspējamu varenību, kādu neviens cits nevarēja iedomāties. Divas komētas, kas to izseko, stāsta par Viņa upuri un Viņa tautas upuri, izmantojot to zvaigznāju simboliku, caur kuriem viņi ceļo. Šī zīmogs runā par Tā Kunga nekustamo gribu vienradža spēks, par Viņa ienaidnieku uzvarēšanu ar nešķīsts zaķis krustpunktā, un Viņa bauslības atvērto šķirstu, kas ir visa Viņa — un Viņa baznīcas ķermeņa — pamatā.
Cik daudz informācijas var saturēt Dievišķā monogramma, to ierobežo tikai cilvēka izpratne par debesīm un mūsu Kunga darbs, lai glābtu savus ļaudis no pasaules, kas lemta iznīcībai, nodrošinot Drošības šķirsts izbēgt. Nav jābaidās no nekā, kas var nākt uz zemes laikā, ko attēlo šī zīme, jo mēs varam paļauties uz Tā Kunga Vārdu, kura zīmogs ir iespiests pat mūsu sirdīs.





